Nivelēšana: kā pareizi noteikt un pārnest augstuma atzīmes?

Nivelēšana ir punktu augstuma starpību noteikšana. Ja vienam punktam augstums jau ir zināms, iespējams aprēķināt arī pārējo punktu augstumus. Ģeometriskajā nivelēšanā izmanto nivelieri un latu, savukārt būvdarbu ikdienā līmeņa pārnešanai bieži lieto arī rotācijas lāzeru ar uztvērēju.

Nivelēšana nepieciešama pamatu un grīdu izbūvē, ceļu un laukumu planēšanā, bruģēšanā, tranšeju un cauruļvadu izbūvē, kā arī reljefa profilu uzmērīšanā. Piemēram, vairāku punktu augstumi ļauj pārbaudīt, vai izbūvējamā virsma atbilst projektētajam kritumam.

1. Uzstādiet statīvu uz stabilas pamatnes

Izvelciet statīva kājas ērtā darba augstumā un nostipriniet fiksatorus. Statīva galvai jāatrodas aptuveni horizontāli, bet kājām — stabili jābalstās pamatnē. Uz mīkstas grunts tās iespiediet pietiekami stingri, lai mērījuma laikā statīvs nesēstos. Pēc tam uzlieciet nivelieri un nostipriniet to ar centrālo skrūvi.

2. Centrējiet apaļā līmeņrāža burbuli

Ar pacelšanas skrūvēm iecentrējiet burbuli. Automātiskā optiskā niveliera kompensators koriģē atlikušos nelielos sasvērumus tikai savā darba diapazonā, tāpēc tas neatceļ instrumenta sākotnējo līmeņošanu. Pagriežot instrumentu par 180°, pārbaudiet, vai burbulis paliek paredzētajā centrēšanas zonā. Ja tas būtiski novirzās, veiciet pārbaudi atbilstoši instrumenta instrukcijai.

3. Novērsiet paralaksi

Vispirms pavērsiet tālskati pret gaišu fonu un ar okulāru noregulējiet asu tīkliņa attēlu. Pēc tam notēmējiet uz latu un fokusējiet tās attēlu. Nedaudz pakustiniet aci pie okulāra: tīkliņš nedrīkst šķietami pārvietoties attiecībā pret latas iedaļām. Ja tas pārvietojas, fokusēšana jāatkārto.

4. Nostādiet latu vertikāli

Latas pēdai jābalstās tieši uz mērāmā punkta. Vertikalitāti kontrolējiet ar latas līmeņrādi. Slīpi turēta lata var radīt kļūdainu nolasījumu arī tad, ja pats nivelieris ir sagatavots pareizi.

Nivelieri novietojiet aptuveni vienādā attālumā no abiem punktiem. Līdzīgi vizēšanas attālumi palīdz mazināt atlikušās vizēšanas ass kļūdas un noteiktu ārējo apstākļu ietekmi, taču neaizstāj instrumenta pārbaudi.

Uz sākumpunkta A iegūst atpakaļskata nolasījumu R, bet uz nosakāmā punkta B — priekšskata nolasījumu V.

Pieņemsim, ka punkta A augstums ir 100,000 m. Uz tā nolasa R = 2,521 m, bet uz punkta B — V = 1,345 m.

• ΔH = 2,521 − 1,345 = +1,176 m.
• H_B = 100,000 + 1,176 = 101,176 m.

Tātad punkts B ir par 1,176 m augstāks nekā punkts A. Ja priekšskata nolasījums būtu lielāks par atpakaļskata nolasījumu, punkts B atrastos zemāk.

Kā pārnest augstumu lielākā attālumā?

Ja no viena instrumenta stāvējuma abus punktus nevar nomērīt, veido nivelēšanas gājienu ar vairākiem stāvējumiem un stabiliem pagrieziena punktiem.

1. Nolasiet latu uz sākumpunkta ar zināmu augstumu.
2. Veiciet priekšskata nolasījumu uz stabila pagrieziena punkta, piemēram, nivelēšanas pēdas.
3. Pārvietojiet nivelieri, saglabājot pagrieziena punkta augstumu un latas atbalsta vietu.
4. No jaunā stāvējuma nolasiet atpakaļskatu uz šo pašu punktu un turpiniet uz nākamo punktu.

Gala punkta augstumu aprēķina: H_B = H_A + ΣR − ΣV. Visi nolasījumi jāpieraksta uzreiz, skaidri nodalot atpakaļskatus un priekšskatus.

Kā atzīmēt projektēto augstumu būvobjektā?

Pieņemsim, ka zināmā punkta augstums ir 100,000 m un atpakaļskata nolasījums — 1,305 m. Tad vizēšanas līnijas augstums ir 101,305 m. Tas ir horizontālās vizēšanas līnijas augstums izvēlētajā augstumu sistēmā, nevis statīva vai instrumenta korpusa augstums virs zemes.

Ja projektētās atzīmes augstums ir 99,000 m, vajadzīgais latas nolasījums būs:

Latas pēdu paceļ vai nolaiž līdz augstumam, kurā nolasa 2,305 m, un šo augstumu atzīmē uz stabila elementa. Ja sākotnējais nolasījums uz esošās grunts ir 2,520 m, grunts augstums ir 98,785 m, tātad projektētā atzīme jāiezīmē 0,215 m virs esošās grunts.

Kā pārbaudīt nivelieri un mērījuma rezultātu?

Pēc trieciena, ilgstošas transportēšanas vai izteiktām temperatūras izmaiņām ieteicams pārbaudīt niveliera vizēšanas asi. Vienkārša lauka metode ir divu punktu pārbaude.

Izvēlieties divus stabilus punktus aptuveni 30 m attālumā. Vispirms novietojiet nivelieri pa vidu un nosakiet augstuma starpību. Pēc tam uzstādiet to tuvu vienam punktam un atkārtojiet nolasījumus. Otrā stāvējuma nolasījumus salīdziniet ar sagaidāmo rezultātu, kas aprēķināts no pirmajā stāvējumā iegūtās starpības. Pieļaujamo novirzi un regulēšanas kārtību nosaka konkrētā instrumenta instrukcija un darba precizitātes prasības.

Arī pats nivelēšanas gājiens jākontrolē: noslēdziet to uz cita zināma augstuma punkta vai atgriezieties sākumpunktā. Noslēguma augstuma nesakriti salīdziniet ar attiecīgā darba pieļaujamo vērtību. Atkārtots mērījums no cita instrumenta stāvējuma palīdz atklāt kļūdas, kas vienā mērījumu reizē var palikt nepamanītas.

Biežākās kļūdas nivelēšanā

• Nestabils statīvs vai pagrieziena punkts. Sēšanās maina mērījuma sākotnējos apstākļus.
• Slīpi turēta lata. Kontrolējiet vertikalitāti katrā nolasījumā.
• Paralakse. Ass latas attēls vēl nenozīmē, ka tīkliņš ir noregulēts pareizi.
• Ļoti atšķirīgi vizēšanas attālumi. Instrumentu pēc iespējas novietojiet pa vidu.
• Vizēšana tuvu sakarsušai virsmai. Gaisa viļņošanās apgrūtina nolasīšanu un var ietekmēt rezultātu.
• Sajaukti pieraksti vai mērvienības. Visus nolasījumus reģistrējiet vienā sistēmā un pārbaudiet aprēķinus.
• Nav kontroles mērījuma. Ticams skaitlis pats par sevi vēl neapliecina pareizu rezultātu.

Optiskais nivelieris, digitālais nivelieris vai rotācijas lāzers?

Izvēli nosaka vajadzīgā precizitāte, darba attālumi, vide un datu saglabāšanas prasības. Digitālais nolasījums mazina manuālas nolasīšanas un pārrakstīšanas kļūdu risku, taču neatceļ stabilas uzstādīšanas un kontroles nepieciešamību.

Nepieciešams nivelieris jūsu darba uzdevumam?

GPS Partners piedāvā optiskos un digitālos nivelierus, kā arī lāzera nivelierus mērniecībai un būvniecībai. Pastāstiet, kādus darbus veicat, kādos attālumos strādājat un kāda precizitāte nepieciešama — palīdzēsim izvēlēties piemērotu risinājumu.