Līdz ar globālo paplašināšanos rodas nepieciešamība pilnveidot  jau esošos un vēl attīstības procesā esošos komunikācijas tīklus, šis process neizbēgami pieprasa uzņēmumam veikt izrakumus, lai kontrolētu komunikāciju trubu un cauruļu stāvokli.

Ar jebkuru zemes uzrakšanas darbību, strādnieki riskē bīstami tuvu pietuvoties vai pat sadurties ar kādu no pazemes komunikāciju tīkliem, piemēram, ūdens, gāzes, elektroenerģijas, telekomunikācijas un arvien biežāk sastopamajiem optiskajiem tīkliem. Tā rezultātā strādniekiem vienmēr būtu nepieciešams zināt komunikāciju precīzu atrašanās vietu ne tikai pirms izrakumu darbu sākšanas, bet arī izrakumu darbu procesā, lai izvairītos no komunikāciju bojāšanas.

Bojājumu nodarīšana komunikācijām rakšanas darbu laikā rada traucējumus ne tikai operatīvajam tīklam, bet arī rakšanas darbu veicējam, tiešajam patērētājam un ieinteresētajām personām. Rezultātā palielināsies projekta izmaksas, būs bojāts kāds no komunikāciju veidiem, paildzināsies projekta veikšanas termiņš, kā arī sekos negatīvas atsauksmes, kas ietekmēs visas iesaistītās puses.

Vairāk nekā puse no visu komunikāciju bojāšanas gadījumiem notiek tieši ar elektriskajiem kabeļiem, lielākā daļa bojājumu notiek zemes uzrakšanas darbu procesā, kad tiek izmantota tehnika vai arī rokas darbarīki. Šī ir bīstama kombinācija, kas rada riskantus apstākļus visiem strādniekiem, kuri ir iesaistīti zemes uzrakšanas darbos.

Lai nodrošinātos pret komunikāciju bojājumiem, kā arī noteiktu precīzu to atrašanās vietu, izrakumu darbos vienmēr būtu jāizmanto, kabeļu lokatori: LEICA DD230 un raidītājs, LEICA DA230 vai Leica Ultra.

Divi galvenie kabeļu meklēšanas paņēmieni:

• Pasīvā meklēšana  – tiek izmantota, lai atrastu elektromagnētisko lauku, ko jau izstaro komunikācija.
• Aktīvā meklēšana – pievieno konkrētu signālu, izmantojot signālu raidītāju uz komunikācijas.

Pasīvā meklēšana

Dažus uztveramus signālus var raidīt jau ieraktā komunikācija, tie var būt signāli, ko izstaro strāvas kabeļi, vai ļoti zemas radio frekvences signāli, kurus izstaro komunikācijām pievienotie signālkabeļi.

Enerģijas modeļa principi.

Ja maiņstrāva pārvietojas pa komunikāciju, tad iegūtais elektromagnētiskais lauks, kas ar to saistīs, nodrošina uztveramu signālu. Izmantojot kabeļu lokatoru (Leica DD SMART), tās lietotājs var noteikt ierakto komunikāciju atrašanās vietu, pēc elektromagnētiskā lauka, kuru uztver lokators.

Radio režīma principi.

Zemas frekvences garo viļņu radiosignāli tiek raidīti no radio antenas, tie ieplūst zemē un raida tiešus signālus uz metāliskām komunikācijām. Komunikācijas var atrast un izsekot izmantojot kabeļu lokatoru, kas ir uzstādīts RADIO režīmā.

Automātiskā režīma pamatprincipi.

Leica kabeļu lokatori ir aprīkoti ar automātisko režīmu. Automātiskais režīms nodrošina vienlaicīgu divu procesu veikšanu, tas ir gan enerģijas noteikšanu, gan radio režīmu. Automātiskais režīms palīdz noteikt komunikāciju klātbūtni jau pēc pirmajiem mērījumiem.

Aktīvā meklēšana.

Strādājot tikai ar pasīvo režīmu ir iespējams palaist garām līdz pat 60% komunikāciju. Tikai tāpēc, ka komunikācijas nav atrastas veicot vienkāršu meklēšanu, nenozīmē, ka to nav, tāpēc nebūtu prātīgi ķerties uzreiz pie rakšanas darbiem.

Signāla kabeļa lokators un signāla raidītājs (Leica DD220 un DD230) būtiski uzlabos uztveršanas procesu. Šis mazais pārnēsājamies darbarīks raida signālu uz kabeli vai cauruli, ko var izsekot ar kabeļa lokatoru. Šo sauc par par aktīvo meklēšanu.

Indukcijas režīms.

Ar indukcijas palīdzību ir iespējams ātri un vienkārši pievienot signālu komunikācijām, bez nepieciešamības izveidot fizisku savienojumu. Iekšējā antena zemē raida magnētisko lauku, ar kura palīdzību ir iespējams atrast visas apraktās metāliskās komunikācijas, kas atradīsies kabeļa lokatora uztveres zonā.

Savienojuma režīms.

Šis ir visefektīvākais signāla lietošanas veids, šis režīms būtu jāizmanto, kad vien tas būtu iespējams (īpaši, kad tiek veikti dziļuma mērījumi). Signāla raidītāja izvadu var savienot ar kabeli vai cauruli. Ķēde tiek pabeigta, kad tiek izveidots savienojums ar zemes savienojuma punktu. Tieša signāla raidīšana pa komunikāciju ļauj operatoram identificēt un izsekot tā ceļu.

Signāla atrašanās vietas noteikšana.

Lai atrastu magnētiskos laukus, ko izstaro ieraktā komunikācija, lokators izmanto antenas, kas veidotas no ferīta stieņiem. Antenas tiek izmantotas, lai pastiprinātu nelielos elektromagnētiskos signālus, ko izstaro komunikācija, un nodrošinātu ievadi lokatora shēmā.

Leica kabeļu lokatori ir aprīkoti ar uzlabotu signāla stipruma indikatoru (SSI), ar grafisku displeju un skaitlisku SSI lasījumu. Stiprāko signāla ir iespējams iegūt, kad komunikācija atrodas tieši zem lokatora.

Avots: https://blog.hexagongeosystems.com