Gadu desmitiem ilgs ceļojums ar Leica Geosystems

Atskatoties uz  iepriekšējām trīs desmitgadēm, sākot ar rokas lāzeru attāluma mērītāju parādīšanos 90. gados un beidzot ar lāzerskenēšanas tehnoloģijas demokratizāciju 2010. gadā, mērnieki ir bijuši liecinieki nepārtrauktai evolūcijai, kas ir mainījusi profesijas veidolu. Pārdomājot galvenās ģeotelpiskās nozares attīstības tendences, kļūst skaidrs, ka nākotnē mērniekus gaida vēl aizraujošākas iespējas un izaicinājumi.

90. gadu desmitgade iezīmēja izšķirošu pārmaiņu un inovāciju periodu. 1993. gadā Leica Geosystems iepazīstināja ar “Leica DISTO” – pasaulē pirmo rokas lāzera attāluma mērītāju, kas tika demonstrēts Parīzē. Šī ierīce revolucionizēja precīzu mērījumu veikšanu, radot pamatu jaunai ērai mērniecības tehnoloģiju jomā. 1995. gadā tika izstrādāta GPS “System 300”, kas ļāva veikt augstas precizitātes navigāciju ar reāllaika mērījumiem – tas mainīja spēles noteikumus, kas ļāva saņemt precīzas koordinātas, atrodoties objektā. Līdz 1998. gadam, parādoties “TPS300” un “TPS 1100” tahimetriem, tika ieviesti bezreflektoru mērījumi, racionalizējot mērīšanas procesus. 2000. gadā notika revolucionārs pavērsiens, kad debitēja “ADS40” – pasaulē pirmais digitālais aerofotogrāfijas sensors. Šī revolucionārā tehnoloģija pilnībā digitalizēja attēlus no gaisa, iezīmējot izšķirošo progresu fotogrammetrijas jomā.

Jaunajā tūkstošgadē, 2000. gados sākās tehnoloģiju attīstība, kas notika “System 1200” ietvaros. 2004. gadā tika veiksmīgi apvienota satelītģeodēzija un tahemometrija, nodrošinot mērniekiem vienotu platformu efektivitātes uzlabošanai. “GPS1200+”, kas tika izveidots 2008. gadā, apliecināja Leica Geosystems apņemšanos būt soli priekšā, spējot uztvert visus pieejamos un nākotnē plānotos GNSS signālus. Leica “ScanStation C10”, kas tika izlaists 2009. gadā, paplašināja lāzerskenēšanas tehnoloģijas jomu, ļaujot iegūt līdz pat 50 000 punktiem sekundē ar nepārspējamu precizitāti.

Pēdējā desmitgade ne tikai nostiprināja, bet arī paātrināja ģeotelpiskās izpētes nozares ienākšanu jaunos tirgos. 2012. gadā Leica “ScanStation P20” lauza barjeras, sasniedzot līdz šim nesasniedzamu skenēšanas ātrumu līdz pat vienam miljonam punktu sekundē. Leica “BLK360“, kas tika izlaists 2016. gadā, demokratizēja lāzerskenēšanas tehnoloģiju, bruģējot ceļu BLK produktu grupai, tostarp “BLK2GO“, “BLK247”, “BLK2FLY” un “BLK ARC”. Šīs inovācijas apliecināja Leica Geosystems apņemšanos padarīt mērniecības pakalpojumus pieejamākus, daudzpusīgākus un autonomākus.

Lāzerskenēšanas apvienošana ar tādām tehnoloģijām kā “Edge computing” radīja tādus pārveidojošus risinājumus kā Leica “RTC360“, kas no jauna definē realitātes uztveršanu. Sensoru apvienošana noveda pie revolucionāriem jauninājumiem, piemēram, Leica “CityMapper”, kurā apvienotas nesen izstrādātas kameras un lāzera sensori. Leica “GS18 T GNSS RTK” roveris, novēršot nepieciešamību turēt štoku vertikāli, un Leica “GS18 I GNSS RTK“, pievienojot vizuālās pozicionēšanas tehnoloģiju, revolucionizēja mērniecības profesionāļu mērījumus ar nepārspējamu drošību, vieglumu un precizitāti, pat vissarežģītākajos apstākļos.

Raugoties nākotnē, mērnieka profesija ir gatava stāties pretī jauniem izaicinājumiem un iespējām. Ģeomātika kā zinātnes nozare saskaras ar pastāvīgiem inovāciju izaicinājumiem, ko rada strauji mainīgās tehnoloģijas, piemēram, LiDAR, cloud computing, IoT un mākslīgais intelekts. IT zināšanas kļūst arvien svarīgākas, un mērniekiem būs pastāvīgi jāpielāgojas šīm pārmaiņām. Tomēr šķiet, ka nākotnē ģeodēzistiem, kuri pieņem dažādošanu un inovatīvas tehnoloģijas, paveras plašas iespējas, izvirzoties ģeotelpiskās evolūcijas priekšplānā.

Lai gūtu panākumus, mērniekiem jāpaplašina piedāvājums, izpētot tādas jomas kā 3D lāzerskenēšana, deformāciju monitorings, mobilā kartēšana un pazemes inženierkomunikāciju uztveršana. Lai mērnieki varētu attīstīties, ir būtiski pieņemt jaunas pozicionēšanas un mērīšanas tehnoloģijas. Drošība joprojām ir vissvarīgākā, un tādas tehnoloģijas kā zemi caururbjošais radars un bezpilota lidaparāti palīdz veikt mērījumus bez apdraudējuma. Visbeidzot, mērnieki ir vispiemērotākie, lai spēlētu izšķirošu lomu saprātīgu pilsētu izveidē, nevainojami integrējot dažādas datu kopas.