Ekspertu ieskats: Mērniecība ar AP20

AP20 ir patiesi revolucionārs. Runājot par inovācijām automatizētā tahimetra darba procesā, tas ir salīdzināms ar viena cilvēka mērīšanas režīma ieviešanu, jo mērniekam uz lauka tā ir milzīga pārmaiņa.

Lai aprakstītu AP20 ietekmi, izspēlēsim scenāriju, kurā parādīti tipiski mērnieka, kurš strādā maza vai vidēja lieluma uzņēmumā, uzdevumi, kas apvienoti tipiskā darba dienā.

Mērnieka diena sākas ar braucienu uz būvniecības sākumposma būvlaukumu un darbu tajā, nospraužot punktus rakšanas darbiem un celtņa atrašanās vietai. Aprīkots ar AP20, mērnieks var turēt štoku jebkurā leņķī, lai ātri sasniegtu un atzīmētu punktus. Tas ietaupa daudz laika, salīdzinot ar iepriekšējām darba metodēm, kad štoks bija rūpīgi jāizlīdzina līdz pilnīgi vertikālam stāvoklim, lai noteiktu katru punktu, ko iezīmēt, – tas ir atkārtots un apgrūtinošs process. Savienojumā ar Leica Captivate lauka programmatūru, kas darbojas ar Leica CS20 lauka kontrolieri, mērnieks navigācijas režīmā var izmantot 3D skatus un dažādus citus saīsinājumus, lai efektīvi izmantotu AP20 funkcijas.

Mērniekam, dodoties uz citu būvlaukumu, darba iesākšana un ekipējuma uzstādīšana ir vienkārša, jo kontroles tīkli jau ir izveidoti un pie būvlaukuma robežām ir uzstādītas fiksētas prizmas. Tomēr tas ir liels un noslogots būvlaukums, kurā vienlaikus strādā arī citi mērnieki. Bez AP20, tahimetrs, meklējot pareizo prizmu, sākotnēji varētu fiksēt nepareizu mērķi.

Tomēr AP20 “TargetID” funkcija novērš šo problēmu un ar to saistīto laika zudumu. Tahimetrs automātiski fiksē pareizo prizmu, un darbs turpinās tā, it kā mērnieks būtu vienīgais, kurš veic darbus šajā objektā.

Dienas pēdējā objekta apmeklējums – zemes gabals, kurā notiek platības sadalīšana. Pirms jaunu robežu iezīmēšanas ir jāpārbauda un, iespējams, jāatjauno esošie robežpunkti.

AP20 palīdz mērniekam ātri izmērīt esošos redzamos punktus, lai apstiprinātu atrašanās vietu, un viegli noteikt jaunos robežpunktus, kas jāuzzīmē no jauna, pat tad, ja tie ir grūti pieejami vai daļēji aizšķērsoti. AP20 atkal ietaupa mērniekam ievērojami daudz laika.

Mainīgās mērnieka ikdienas darba kombinācijas nozīmē, ka produktivitātes pieaugums būs mainīgs. Tomēr viena lieta ir skaidra – mērnieks paātrina mērījumus dažādos uzdevumos, pielietojumos un objektos un ievērojami samazina kļūdu skaitu, izmantojot AP20.

AP20 ir savienots ar jau digitalizētajām un automatizētajām tahimetra mērījumu darba plūsmas daļām, tāpēc vislielākais produktivitātes pieaugums būs mērījumu uzdevumos, kuros lietotājs mijiedarbojas ar Leica Captivate lauka programmatūru un Leica instrumentiem, lai atrastu, nospraustu vai izmērītu punktus.

Tika analizēta tipiska mērnieka darba diena ar šiem pašiem, iepriekš aprakstītajiem uzdevumiem, ieskaitot saistītos darbus, piemēram, GNSS mērījumu veikšanu ar viedantenu, darbam nepieciešamo uzstādījumu iestatīšana, braukšanas laiku un pārtraukumus. Aplūkojot tikai vidējo laiku, kas nepieciešams, lai uzmērītu virkni ar punktiem, produktivitāte palielinājās par 50 %, un, izmantojot AP20, vienam punktam bija nepieciešamas tikai 14 sekundes, salīdzinot ar 28 sekundēm bez AP20.

Lai gan kopējais laika ietaupījums ir atkarīgs no nepieciešamajiem manuālajiem uzdevumiem, kas seko, piemēram, jaunas metāla zīmes iestrādāšanai zemē vai izkārtojuma punktu iezīmēšanai, AP20 kopumā ietaupa laiku ar katru izmērīto punktu.

Piemēram, kopējais laiks, lai veiktu parastos mērījumu uzdevumus bez AP20, tostarp iepazīšanās ar vietu, iestatīšana un esošo punktu atrašanās vietas noteikšana, prasīja 6 stundas un 49 minūtes. Izmantojot AP20, šis laiks samazinājās līdz 4 stundām un 42 minūtēm, t. i., par 31 %. Ņemot vērā pārtraukumus, braukšanas laiku un GNSS mērījumus, dienas laikā ietaupītais laiks joprojām bija vidēji 25 %. Praktiski tas nozīmē, ka katru dienu tika ietaupītas aptuveni divas stundas.

Gan “Tilt Compensation”, gan “PoleHeight” funkcijas lielā mērā ietekmē kvalitātes nodrošināšanu, samazinot nepieciešamību veikt pēcapstrādes darbus vai atkārtotus mērījumus.

Piemēram, kļūdu iespējamība palielinās ar katru augstuma korekciju, kas manuāli jāreģistrē lauka programmatūrā. Tas, savukārt, var radīt papildu pēcapstrādes darbu, lai labotu augstuma kļūdas, vai atkārtotus braucienus uz objektu, lai veiktu atkārtotus mērījumus. Tomēr automātiski reģistrētās augstuma izmaiņas ar AP20 nodrošina precīzus un izsekojamus mērījumu datus, kuru priekšrocības izpaužas arī izstrādājumos.

Turpinot kvalitātes nodrošināšanas tēmu, pirms AP20 bija grūti noteikt kļūdas, kas saistītas ar prizmas štoka patieso vertikalitātes stāvokli, un to samazināšana prasīja daudz laika. Piemēram, nekalibrēta burbuļa ietekme varēja radīt nepareizus mērījumus, kas palika neatklāti.

Turklāt gadījumos, kad operators mērīšanas laikā nejauši sasvērtu štoku, kļūda pat nebūtu reģistrēta. Tā kā ar AP20 burbulis vairs nav nepieciešams un slīpuma kvalitāte tiek norādīta un saglabāta kopā ar mērījumu rezultātiem, kļūdas tiek samazinātas līdz minimumam un kvalitāte ir skaidri izsekojama.

Sīkākai informācijai par tehnoloģiskajām inovācijām, ko nodrošina AP20 produktivitātes uzlabošanas iespējas, lejupielādējiet un izlasiet “Leica AP20 AutoPole White Paper“.